— Tad jums, kundze, vajadzēja prasīt man padomu, jo es to visu pazīstu un saprotu, bet jūs gribējāt taupīt, iedzīvoties no augļotājiem.
— Portosa kungs, esmu kļūdījusies, bet dodu goda vārdu, ka es savu kļūdu izlabošu.
— Kādā veidā? — musketieris jautāja.
— Uzklausieties. Šovakar Koknara kungs brauks pie hercoga de Šona, kas uzaicinājis viņu pie sevis. Apspriede ilgs vismaz pāris stundu. Atnāciet, mēs būsim vieni un varēsim par visu vienoties.
— To es saprotu! Tas, mana mīļā, ir prātīgs vārds!
— Vai jūs man piedodat?
— Redzēsim, — Portoss augstprātīgi sacīja.
Abi atvadījās, sacīdami viens otram: «Uz redzēšanos šovakar!»
«Velna milti! Man nu rādās, ka beidzot tikšu klāt pie vecā blēža Koknara naudas lādes,» projām iedams, nodomāja Portoss.
V
naktī visi kaķi ir pelēki
Vakars, ko Portoss un d'Artanjans nepacietīgi gaidīja, beidzot pienāca.
D'Artanjans kā parasti ieradās pie milēdijas ap pulksten deviņiem. Milēdija bija lieliskā garastāvoklī, vēl nekad viņa nebija uzņēmusi jauno gaskoni tik laipni. D'Artanjans uzreiz saprata, ka vēstulīte viņai ir nodota un šī vēstulīte iedarbojusies uz milēdiju.
Ienāca Ketija un pasniedza šerbetu. Pavēlniece izturējās pret jauno meiču ļoti mī]i un laipni tai uzsmaidīja, bet nelaimīgā Ketija bija tik dziļi noskumusi, ka pat nepamanīja kundzes laipnības.