Grāmatu saraksts vien, kuras mēs izlasījām šai nolūkā, aizpildītu veselu romāna nodaļu, un varbūt tas būtu itin pamācīgi, bet noteikti sniegtu maz prieka mūsu lasītājiem. Pateiksim tikai tik daudz, ka tai mirklī, kad mēs, daudzajos veltīgajos pūliņos zaudējuši drosmi, dzīrāmies pamest meklējumus, beidzot atradām, sekodami mūsu izcilā un augsti mācītā drauga Polēna Parisa padomiem, in-folio manuskriptu, apzīmētu ar Nr. 4772 vai 4773 — precīzi vairs neatceramies. Manuskripta virsraksts bija šāds:
«Grāfa de la Fera atmiņas par dažiem notikumiem, kas norisinājās Francijā ap Ludviķa XII valdīšanas laika beigām un Ludviķa XIV valdīšanas laika sākumu».
Nevienam nebūs grūti iedomāties, cik lielu prieku izjutām, kad, šķirstīdami šo manuskriptu, mūsu pēdējo cerību, divdesmitajā lappusē mēs uzgājām Atosa vārdu, divdesmit septītajā Portosa vārdu un trīsdesmit pirmajā Aramisa vārdu.
Pilnīgi nepazīstama manuskripta atklāšana laikmetā, kad vēstures zinātne sasniegusi tik augstu attīstības pakāpi, mums likās īsts brīnums. Tālab mēs steidzāmies izlūgties atļauju atrastā manuskripta iespiešanai, lai kādā jaukā dienā varētu ar cita cilvēka bagāžu ierasties Ierakstu un daiļdarbu akadēmijā, ja mums neizdotos — un tas ir ļoti iespējams — iekļūt Franču akadēmijā pašiem ar savu bagāžu.