Šobrīd mēs, restaurējuši vērtīgajam manuskriptam pienācīgu virsrakstu, sniedzam lasītājiem šī manuskripta pirmo daļu un apņemamies, ja pirmā daļa gūs pelnītos panākumus, par kuriem mēs nešaubāmies, nekavējoties publicēt arī otro daļu.
Tā kā patēvs ir tikpat kā otrs tēvs, tad uzaicinām lasītājus par savas patikšanas vai garlaikošanās avotu uzskatīt nevis grāfu de la Feru, bet mūs.
Un tagad mēs pārejam pie mūsu vēstījuma.
I DAĻA
I VECĀ d'ARTANJANA KUNGA TRĪS DĀVANAS
Mengas pilsētiņā, kur bija dzimis daiļdarba «Romāns par rozi» autors*, 1625. gada aprīļa pirmajā pirmdienā valdīja tāds satraukums, it ka hugenoti grasītos pārvērst miermīlīgo pilsētiņu par otru Larošelu. Vairāki Mengas iedzīvotāji, redzēdami, ka sievietes aizskrien uz Lielās ielas pusi, dzirdēdami bērnus klaigājam pie māju sliekšņiem, steigšus aplika bruņas, paķēra dažs mus- keti, dažs īsu durkli, lai atbalstītu savu ne visai drošo stāju, un devās uz «Krietnā dzirnavnieka» viesnīcu, kuras laukumā drūzmējās skaļš pūlis, kas ar katru minūti pieauga.