Tobrīd uz augstākā pakāpiena stāvošais musketieris vareni atsita savu pretinieku uzbrukumus. Ap viņiem aplī bija sapulcējušies ļaudis. Pēc rotaļas noteikumiem katram, kas saņēma ieskrambājumu, vajadzēja izstāties no spēles un viņš par labu uzvarētājam zaudēja savu kārtu uz audienci. Piecās minūtēs visi lejāk stāvošie bija ieskrambāti: viens rokā, otrs zodā un trešais pie auss, turpretī tas, kurš aizstāvēja pakāpienu, ne reizes netika skarts. Pēc pieņemtajiem noteikumiem viņš ar savu veiklību bija pavirzījies rindā par trim vietām uz priekšu.
Kaut gan mūsu jauno ceļotāju bija visai grūti pārsteigt vai vismaz likt viņam izpaust savu pārsteigumu, taču šāds laika kavēklis viesa viņā dziļu izbrīnu. Savā dzimtajā malā, kur karstgalvju netrūka, viņš tomēr nebija piedzīvojis, ka divkaujā cīnītos bez mazākā pamata. So četru musketieru gaskonāde viņam šķita daudz neparastāka par visu, ko viņš bija redzējis un pat dzirdējis pašā Gaskoņā. D'Artanjanam likās, ka viņš pārcēlies slavenajā milžu zemē, kurā bija nokļuvis Gulivers un tur pārdzīvojis milzīgas izbailes. Un tomēr jauneklis vēl nebija galā: atlika kāpņu augšējais laukums un uzgaidāmā istaba.
Kāpņu laukumā necilāja zobenus, tur tenkoja par sievietēm, bet uzgaidāmajā istabā par galmu. Kāpņu laukumā d'Artanjans pietvīka, uzgaidāmajā istabā notrīsēja aiz bailēm.