— Portos, jūs esat pašpārliecības pilns kā Narciss, lieciet to aiz auss, — atbildēja Aramiss. — Un jūs zināt, es neciešu tikumības mācību, izņemot ja to sludina Atoss. Kas attiecas uz jums, mans draugs, tad jūsu zobena siksna ir pārāk grezna, lai jūs tikumības ziņā būtu kāds varonis. Kad man patiks, es kļūšu par abatu, bet pagaidām esmu musketieris un kā tāds runāju to, ko gribu, un pašreiz gribu jums sacīt, ka jūs man esat apnicis.
— Aramis!
— Portos!
— Kungi! Kungi! — atskanēja no visām pusēm.
— De Trevila kungs gaida d'Artanjana kungu, — viņus pārtrauca sulainis, atvērdams kabineta durvis.
Kad tika izrunāti šie vārdi, durvis palika vaļā, visi uzreiz apklusa, un šajā vispārējā klusumā jaunais gaskonietis visā garumā šķērsoja uzgaidāmo istabu un iegāja musketieru kapteiņa kabinetā, sirsnīgi nopriecādamies, ka īstajā laikā izdevies izvairīties no līdzdalības dīvainā strīda beigās.
III
AUDIENCE
De Trevila kungs bija ļoti nelāgā omā, tomēr laipni saņēma jaunekli, kas paklanījās līdz pašai zemei. Musketieru kapteinis pasmaidīja, kad d'Artanjans teica apsveikuma vārdus, jo bear- niešu akcents atgādināja kapteinim jaunību un dzimto malu — šādas atmiņas izvilina smaidu cilvēkam katrā vecumā.