
D'Artanjans lepni saslējās, it kā gribēdams pateikt, ka nevienam nelūdz žēlastības dāvanas.
— Labi jau labi, jaunekli, — Trevils turpināja, — šādu stāju es pazīstu. Es ierados Parīzē ar četriem ekijiem kabatā un būtu izaicinājis uz divkauju katru, kas uzdrošinātos pateikt, ka es nespēju nopirkt Luvru.
D'Artanjans izslējās aizvien staltāk: pateicoties zirga pārdošanai, viņš savu karjeru sāka ar četriem ekijiem vairāk, nekā de Trevila kungs savā laikā bija sācis.
— Jums vajadzēs apieties taupīgi ar līdzi atvesto summu, lai arī cik liela tā būtu, — kapteinis turpināja, — bet jums vajadzēs arī papildināties vairākās muižniekam nepieciešamās mākslās. Šodien pat uzrakstīšu vēstuli Karaliskās akadēmijas direktoram, un jau rīt viņš jūs uzņems bez maksas. Neatraidiet šo mazo laipnību. Reizēm pēc tās tiecas veltīgi pat visdižciltīgāko un bagātāko muižnieku dēli. Jūs mācīsieties jāt, paukot un dejot. Tur jūs nodibināsiet labas pazīšanās un šad tad apmeklēsiet mani un pateiksiet, kā jums veicas un ko vēl varētu darīt jūsu labā.
