Tu esi jauns, tev jābūt drošsirdīgam aiz diviem iemesliem: pirmkārt, tāpēc ka tu esi gaskonietis, otrkārt, — tu esi mans dēls. Nevairies nejaušību un meklē piedzīvojumus. Esmu tev licis iemācīties veikli rīkoties ar zobenu; tev ir dzelzs muskuļi un tēraudciets tvēriens. Duelējies pie katras izdevības, jo vairāk tāpēc, ka divkaujas ir aizliegtas un vajadzīga divreiz lielāka drosme, lai cīnītos divkaujā. Man nav, mans dēls, nekā cita, ko tev dot, kā tikai piecpadsmit ekiji, mans zirgs un padomi, kurus tu nupat dzirdēji. Tava māte tam pievienos brīnumziedes recepti, ko viņa dabūjusi no kādas čigānietes; ar šo ziedi var sadziedināt katru ievainojumu, kas nav skāris pašu sirdi. Liec to visu lietā un dzīvo laimīgs ilgus gadus. Varu vēl piebilst tikai vienu, proti, norādīt uz labu piemēru; ne uz sevi, jo es galmā nekad neesmu bijis, piedalījies esmu tikai ticības karos kā brīvprātīgais. Gribu tev pastāstīt par de Trevila kungu, kas agrāk bija mans kaimiņš un kam bija tas gods bērnībā rotaļāties ar mūsu karali Ludviķi XIII — lai Dievs dāvā viņam ilgu mūžu! Reizēm viņu rotaļas izvērtās par īstām kaujām, un šajās kaujās karalis ne vienmēr bija stiprākais. Saņemtie belzieni iedvesa karalim cieņu un draudzības jūtas pret de Trevila kungu. Pirmo reizi iebraucis Parīzē, de Trevila kungs cīnījās ar citiem piecas reizes; pēc nelaiķa karaļa nāves līdz jaunā karaļa pilngadībai, neskaitot karus un aplenku- mus, septiņas reizes un kopš karaļa pilngadības līdz šai dienai varbūt simt reižu! Ne velti viņš par spīti ediktiem, pavēlēm un rīkojumiem tagad ir musketieru kapteinis, cēzariskā leģiona priekšnieks, kuru karalis vērtē ļoti augstu un no kura bīstas pat kardināla kungs.