— Otram jābūt Simuširā ne vēlāk kā rīt, — sacīja Voļins. — Un pirmais ir pilnīgi jāsagatavo darbam. Es lūdzu jūs, Niko- laj Aristarhovič, tūliņ dot nepieciešamos rīkojumus. Kas attiecas uz glābšanas darbu plānu, tad tas ir šāds …
ATVĒRTā LūKA
Apspriede apgabala komitejā turpinājās jau vairāk nekā stundu. Voļins klausījās runātājos un kaut ko atzīmēja bloknotā. Profesors Luhtancevs kodīja pirkstus un laiku pa laikam kaut ko čukstēja. Viņš jau divas reizes bija mēģinājis iebilst institūta vadībai adresētajiem pārmetumiem, bet apspriedes vadītājs — pirmais sekretārs — katrreiz ar žestu atturēja viņu, un Luhtancevs apklusa, sašutumā mirkšķinādams no negulēšanas piesār- tušos plakstiņus. Kabineta tālākajā kaktā sēdošais Koškins jūsmīgi skatījās uz Voļinu. Kad Voļins sāka rakstīt, Koškins blenza uz blakus sēdētāju — kalsnēju rudmatainu meiteni pelēkā svīterī — un, aprauti čukstot, kaut ko skaidroja viņai. Meitene skumīgi māja ar galvu un vērīgi klausījās.
— Lietas apstākji visumā ir skaidri, — teica vadītājs, kad viens no runātājiem bija beidzis un kabinetā uz brīdi kļuva kluss.
— Tagad jautājums nav, kas un cik lielā mērā vainīgs… Ja būs vajadzība, mēs pie tā vēl atgriezīsimies. Galvenais, kāds liktenis piemeklējis cilvēkus, kas atradās stacijā avārijas brīdī. Pirms apspriedes jums tika izdalīts glābšanas darbu projekts, ko izstrādājis profesors Luhtancevs …