Un, atbildi negaidīdams, viņš sāka pārlikt pudeles, šķīvjus ar uzkodu un visbeidzot pats nosēdās Voļinam pretī.

—• Ēdiet, lūdzu, — majors skubināja.

—  Man vēl ilgi jāgaida lidmašīna. Tāpēc no­lēmu ietaisīt dūšu. Ēdiet, es jūs lūdzu. At­ļaujiet, es jums ieliešu to.

—   Neļauju, — Voļins sacīja un pasmaidī­jis atturēja majora roku. — Mana norma jau ir cauri. — Viņš parādīja uz tukšo glāzi.

—   Nē, nē, ir nemēģiniet pierunāt… Jūs jau­tājāt, kādēļ esmu pārliecināts, ka «Tuskaro- ras» avārijas noslēpums agri vai vēlu tiks atminēts. «Tuskarora» ir pirmā zinātniskā stacija okeāna dzelmē. Jūs droši vien būsiet lasījis avīzēs, ka tā uzbūvēta uz Kuriļu salu grēdas zemūdens nogāzes pie pašas Kuriļu— Kamčatkas dziļūdens ieplakas, ko agrāk sauca par Tuskaroras ieplaku. Starp citu, stacijas uz­devums bija izpētīt šo vietu… Stacija bija projektēta un uzbūvēta ar tādu aprēķinu, lai personālam būtu garantēta maksimālā dro­šība. Un tā tiešām bija ļoti droša. Pusgadu ilgais veiksmīgais darbs runā pats par sevi…

Protams, tādas stacijas tiks radītas vēl un vēl… Mēs tikai sākam īsti pētīt okeāna di­benu … Kaut vai tādēļ vien, lai visiem, kuri strādās dziļūdens stacijās, būtu garantēta drošība, ir nepieciešams noskaidrot, kas no­ticis ar «Tuskaroru».