Tur vairs nekā nav. Bet puisis rāda man zīmējumu, kā tas viss bijis. Ko lai iesāk? Skaidri zinu, ka viņš samelojis, bet kā tu pierādīsi? Un nedrīkst visu klātbūtnē lamāt, cilvēkos jāaudzina modrība. Pēc tam mēs abi ar politvadītāju mazgājām viņam, galvu … Paliek pie sava, sit vai nost. Bet polit- vadītājs man toreiz bija jauns un, saprotiet, arī ar fantāziju. Tā kā neticētu kareivim, tā kā mazdrusciņ ticētu. Ko lai iesāk? Nesūtīju vairs puisi patruļā, novēroju. Pienākumus pilda kārtīgi, pat ļoti kārtīgi. Politvadītājs arī sāka uzplīties — kādēļ tā diskriminējot labu kareivi. Atļāvu atkal iet patruļā. Tad nu gan viņš ievārīja putru … Pēc kāda pusotra mēneša viņš bija patruļā ar pārinieku. Viņiem sākušas rādīties jūrā kaut kādas violetas ugunis. Radio viņiem nedarbojās, un tad šis kareivis — viņš bija patruļas vecākais — aizsūtīja pārinieku uz kaimiņposteni, bet pats palika krastā. Apsardzes punktā izsludināja trauksmi. Kareivji devās uz to vietu. Te uzreiz — šauj …
Diktors ne visai skaļā balsī paziņoja, ka sākusies iekāpšana Kamčatkas Petropavlov- skas lidmašīnā. Voļins sakustējās, lai pieceltos.
— Tūliņ beigšu, — sarosījās majors. — Iededzināja prožektoru. Krasts tukšs. Aiz- skrienam līdz tai vietai. Kareivis ziņo, ka šāvējs bijis viņš. Šāvis tādam kā milzīgam jūras zvēram, tādam kā tankam, kas līdis ārā no ūdens. Pēc šāvieniem šis apgriezies un aizgājis atpakaļ ūdenī. Ko jūs teiksiet?