Ella Smite, pirmo reizi nokļuvusi Burvju zemē, devās pie labās fejas Stellas kopā ar saviem draugiem Biedēkli, Dzelzs Malkas Cirtēju un Drošsirdīgo Lauvu. Viņu ceļā kā nepārvarams šķērslis nostājās kalnu ielenktais Lecoņu novads. Biedēklis un pēc viņa Lauva mēģināja uzkāpt kalnā, bet viņus abus notrieca Lecoņu varenās dūres. Ella un viņas pavadoņi tā arī nebūtu aizgājuši līdz rožainajai Stellas pilij, ja tajā laikā Ellai nepiederētu Zelta cepure, kas piešķīra varu pār Lidojošiem Merkaķiem, kuri ceļiniekus pa gaisu aiznesa uz Stellas pili.[3]
Pirms daudziem gadu simteņiem Marāni (tā dēvējās Lecoņi) dzīvoja Pazemes valstībā pie upes, kas ietecēja Vidus ezerā. Pēc nostāstiem, viņi paslēpušies pazemē no spēcīgiem ienaidniekiem, kas tiem uzmākušies no visām pusēm. Tur, starp klintīm, Marāni uzcēluši pilsētu, kuras drupas apskatīja Ella Smite un Fredis Kanings, nobeigdami ilgo un bīstamo ceļojumu pa zemes dzīlēm.
Tajā tālajā laikmetā Marāni prata iegūt uguni, taisīja dzelzs lielgabalus, zvejoja zivis un medīja Sešķepaiņus, kuru apkārtnē bija milzīgs daudzums. Bet ar laiku Marānu kļuva pārāk daudz, zvēru gaļas un zivju viņiem nepietika, bet nodarboties ar lauksaimniecību akmeņainās grunts dēļ nebija iespējams.
Kņaza Grona vadībā Marāni atstāja savu drūmo novadu. Viņi mēģināja atņemt pazemes kalnračiem daļu viņu plašā līdzenuma, bet septiņu karaļu kareivji uzbrukumu atsita un izdzina Lecoņus uz augšzemi.