Pēc dažām nedēļām, kad baļķi bija izžuvuši, Urfins Džīss ķērās pie darba. Viņš rupji aptēsa rumpjus, izgatavoja roku un kāju veidņus. Urfins iecerēja sākumā pietikt ar pieciem vadiem, katrā vadā pa desmit zaldātu: viņš uzskatīja, ka to pilnīgi pietiks, lai sagrābtu varu Zilajā zemē.

Katra vada priekšgalā būs kaprālis, bet visus komandēs ģenerālis — koka armijas vadonis.

Zaldātu rumpjus Urfins gribēja taisīt no priedes koka, jo to vieglāk apstrādāt, bet galvas viņš nolēma taisīt no ozola, lai vajadzības gadījumā zaldāti varētu kauties arī ar galvām. Un vispār zaldātiem, kam nav jādomā, vispiemērotākās ir ozolkoka galvas.

Kaprāļiem Urfins sagatavoja sarkankoku, bet ģenerālim ar lielām pūlēm mežā sameklēja dārgo palisandru. Priedes zaldāti ar ozola galvām cienīs sarkankoka kaprāļus, bet tie savukārt jutīs godbijību pret skaisto palisandra ģenerāli.

Koka figūru izgatavošana visā cilvēka augumā Urfinam bija kaut kas jauns, tāpēc iesākumam viņš uztaisīja parauga zaldātu. Šim zaldātam, protams, bija nikna seja, acu vietā stikla pogas. Atdzīvinot zaldātu, Urfins apkaisīja tā galvu un krūtis ar brīnumpulverīti, drusku aizkavējās, un pēkšņi koka roka atvēzējās un iezvēla tik spēcīgi, ka tas aizlidoja piecu soļu attālumā. Pārskaities Urfins sagrāba cirvi un gribēja sacirst uz grīdas guļošo figūru, bet vēl laikā attapās.