Viņu jau satrauc pati doma par tiem; iespēja šos sakarus baudīt dara viņu traku; nonācis šādā stāvoklī, viņš ir gatavs likt uz spēles ir dzī­vību, ir labo slavu, ir visu — pat savu muļķīgo paradīzi, lai tikai izmantotu gadījumu un sasniegtu gaužām brīnišķo kulmināciju. No jaunības dienām līdz pusmūžam kā vīrieši, tā sievietes bez mazākā izņēmuma savienošanās aktu stāda augstāk par visām citām baudām, kopā ņemtām, un tomēr, kā jau teicu, tam nav at­radusies vieta viņu paradīzē, to aizstāj lūgšana.

Jā, šo aktu viņi vērtē bezgala augstu, taču, tāpat kā visi citi tā dēvētie cilvēku «labumi», tas ir bezgala nožēlojams. Pat vis­ideālākajā gadījumā šis akts viņiem ir neiedomājami īss, tas ir, raugoties no nemirstīgas būtnes viedokļa. Kas attiecas uz tā atkārtošanu, tad tajā cilvēks ir tik ierobežots, ka … nē, nemir­stīgie to galīgi nespēs saprast. Mēs, kas baudām minēto tīksmi un tās augstāko ekstāzi bez pārtraukuma un apstājas gadsim­tiem ilgi, nekad nebūsim spējīgi pa īstam un ar piedienīgo līdz­jūtību izprast, cik drausmīgi nabagi cilvēki ir attiecībā uz visu, kas saistās ar šo bagātīgo dāvanu, kura, piemītot kādam tik plašā mērā kā mums, padara visus pārējos priekus par tik neno­zīmīgiem, ka par tiem nav vērts pat muti dzisināt.