Te, uz Zemes, visas nācijas nīst cita citu, pie tam nav tādas, kura nenīstu ebrejus. Un tomēr ikviens dievbijīgs indivīds šo paradīzi dievina un par varas mākti grib turp nokļūt. Pavisam neliekuļoti. Un, kad uznāk svētā jūsma, viņam rādās, ka viņš to vien alkst kā ietikt tur, krist visām Zemes ciltīm ap kaklu un tik spiest tās pie savām krūtīm!

Cilvēks nudien ir tīrais brīnums! Man gribētos zināt, kas viņu izdomājis.

5.  Katram cilvēkam uz Zemes piemīt sava tiesa saprāta, vai nu liela, vai maza; un viņš lepojas ar to, lai kāda tā ari būtu. Viņa sirds pildās ar pašapziņu, arī dzirdot savas cilts lielo do­mātāju vārdus, un viņam ļoti tīk klausīties stāstus par to lielis­kajiem sasniegumiem. Jo viņu dzīslās rit vienas asinis, un, iemantojot slavu sev, šie domātāji padarījuši slavenu arī viņu. «Redziet, ko spēj cilvēka saprāts!» viņš izsaucas un uzskaita visu laikmetu gudros vīrus, atsaucot atmiņā nemirstīgās grā­matas, ko tie dāvājuši pasaulei, tehnikas brīnumus, kurus tie iz­domājuši, un visu slavas spožumu, kādā tie ietērpuši zinātni un mākslu; to priekšā cilvēks noņem cepuri, tikpat kā uzlūkodams karaļus, un neliekuļoti apliecina tiem visdziļāko un sirsnīgāko cieņu, kādu vien spēj izgudrot viņa līksmes pilnā sirds, tā pa­celdams saprātu augstāk par visu, kas vien ir viņa pasaulē, un nosēdinādams to tronī augšā pie debesu velves kā augstāko valdnieku, kam nedrīkst ne pirksta piedurt.