JūS jau būsiet ievērojuši, ka cilvēciskā būtne ir īsts dīvainis. Pagātnē viņš atzinis (novalkājis un izmetis atkritumos) sim­tiem dažādu reliģiju; arī tagad viņam krājumā ir simtiem vis­visādu ticību, un katru gadu viņš laiž klajā ne mazāk par trim jaunām. Es šos skaitļus varētu vēl palielināt, tik un tā nepār­sniedzot faktu robežas.

Vienu no viņa pamatreliģijām sauc par kristiānismu. Tās īss apskats, manuprāt, varētu jūs ieinteresēt. šī ticība visai sīki izklāstīta grāmatā, kas ietver divus miljonus vārdu un saucas «Vecā un Jaunā Derība». Tai ir arī cits nosaukums — «Dieva Vārds». Jo kristietis uzskata, ka ikvienu vārdu šai grāmatā dik­tējis dievs — tas pats, par kuru jums jau stāstīju.

Sī grāmata ir trakoti interesanta. Tajā ir brīnišķi dzejiskas vietas, pāris tīri labu fābulu, vairākas asiņainas vēsturiskas hro­nikas, dažas derīgas pamācības, bezgala daudz piedauzību un vesels lērums melu.

Minētā bībele galvenokārt sastādīta no citu — senāku bībeļu fragmentiem, kas nodzīvojušas savu mūžu un pārvērtušās pīš­ļos. Tādējādi tai nepārprotami trūkst jebkuras oriģinalitātes. Trīs četri svarīgākie un pārsteidzošākie notikumi, kas tur aprak­stīti, minēti jau iepriekšējās bībelēs; tāpat no tām aizgūti visi labākie likumi un priekšraksti; tagadējā bībelē parādās tikai divas jaunas lietas: pirmkārt, elle un, otrkārt, tā īpašā paradīze, par kuru es jums jau stāstīju.