
Ko lai darām? Ja ticēsim, tāpat kā cilvēki, ka abas šīs drausmīgās vietas izdomājis Dievs, tad līdz ar to nepelnīti apvainosim viņu; ja turpretī nospriedīsim, ka tās izdomājuši paši cilvēki, tad nepelnīti apvainosim tos. Ko tur runāt, nepatīkama dilemma, jo ne viena, ne otra puse mums nekā ļauna nav darījusi.
Lai vienā rāvienā to izbeigtu, izvēlēsimies: apvienosim spēkus ar cilvēkiem un uzvelsim visu šo nepatīkamo nastu — gan paradīzi, gan elli, gan bībeli, gan visu pārējo viņu dievam. Var jau būt, ka tas nav ne taisni, ne godīgi, taču, ja atceras viņu paradīzi un to, cik centīgi tā piepildīta ar visu, kas cilvēkam pretīgs, tad vienkārši nav iespējams ticēt, ka to izgudrojuši paši cilvēki. Un, kad es jums pastāstīšu par elli, šī doma jums liksies vēl mazāk ticama, un jūs, bez šaubām, iesauksieties: nē, cilvēks tak nevarēja sagatavot tādu vietu ne sev, ne kādam citam; tas vienkārši nav iespējams.
Viņu vientiesīgā bībele stāsta par pasaules Radīšanu. Kā radīšanu? Vai Visuma? Tieši tā — Visuma. Un sešu dienu laikā!
To veicis dievs. Par «Visumu» viņš to nesauca — tas ir moderns vārds. Dievs visu savu uzmanību veltījis Zemei un taisījis to piecas dienas, bet pēc tam? Pēc tam vienā dienā izmanījies saražot divdesmit miljonus sauļu un astoņdesmit miljonus planētu!
