— Milordi, Viņš taisa dzīvniekus. Vai jums nelabpatiktu nākt paskatīties?
>
Viņi aizgāja, ieraudzīja un apmulsa. Dziļi apmulsa — un Radītājs to ievēroja un teica:
— Vaicājiet, es atbildēšu.
— Dievišķais! — teica Sātans, zemu paklanīdamies. — Kam tie domāti?
— Tie ir eksperimenti Morāles un Uzvedības jomā. Lūkojieties uz viņiem un mācieties.
Viņu bija tūkstošiem, visi rosmes pilni, visi aizņemti, ļoti aizņemti — galvenokārt cits cita vajāšanā. Izpētījis vienu no viņiem ar spēcīga mikroskopa palīdzību, Sātans sacīja:
— šis lielais zvērs nogalina vārgākos dzīvniekus, Dievišķais.
— Tīģeris — jā. Viņa dabas likums ir niknums. Viņa dabas likums ir Dieva likums. Tīģeris nevar tam neklausīt.
— Tātad, pakļaujoties tam, viņš neizdara nekādu noziegumu, ak Dievišķais?
— Nē, viņš ir pilnīgi nevainīgs.
— Bet šis zvēriņš ir ļoti lēnīgs, ak Dievišķais, un iet nāvē nepretodamies.
— Trusis — jā. Viņam trūkst drosmes. Tāds ir viņa dabas likums — Dieva Likums. Un šim likumam jāpakļaujas.
— Tātad būtu netaisni prasīt, lai trusis rīkojas citādi, nekā daba viņam liek, un turas pretī, ak Dievišķais?
— Jā. Ne no vienas būtnes nevar prasīt, lai tā rīkotos pretēji savam dabas likumam — Dieva Likumam.