— Kurp viņi dodas, ak Dievišķais?
— Uz Zemi — kā viņi, tā visi viņu brāļi dzīvnieki.
— Bet kas ir Zeme?
— Bumbiņa, ko es radīju pirms divām ērām, vēl vienas ēras un vēl pusēras. Jūs redzējāt to pasauļu un sauļu eksplozijā, kad tās izšļāca no manas rokas, tikai nepievērsāt tai uzmanību. Cilvēks ir eksperiments, un pārējie dzīvnieki — otrs eksperiments. Laiks rādīs, vai bija vērts ar viņiem ķēpāties. Demonstrācija beigusies. Varat iet, milordi.
Pagāja dažas dienas.
Tās atbilst garam (mūsu) laika periodam, jo debesīs diena ilgst tūkstoš gadu.
Satans izteica dažas apbrīnas pilnas piezīmes par zināmām asprātīgam Radītāja izdarībām, taču nebija grūti viņa slavinājumos saskatīt sarkasmu. Viņš gan bija izteicis tās konfidenciāli saviem uzticamajiem draugiem, citiem ercenģeļiem, bet daži parastie enģeļi bija vinu noklausījušies un paziņoja Galvenajā štābā.
Par sodu viņu uz vienu dienu — debesu dienu izsūtīja trimda Viņš jau sen bija pieradis pie tamlīdzīgiem sodiem, kurus Izpelnījās, pārmērīgi lokanās mēles dēļ. Agrāk viņu bija sūtījuši uz Izplatījumu, jo citu trimdas vietu nebija, un tur viņš garlaikodamies bija lidinājies pa mūžīgo nakti un arktisko aukstumu; tagad turpretī viņš nosprieda palaisties tālāk, uzmeklēt Zemi un palūkoties,kā norit eksperiments ar Cilvēci.