Šī rinda bija divdesmit trīsdesmit soļu gara, un tajā bija astoņi simti septiņdesmit divi akmeņi. Katrs akmens nozīmēja vienu apēsto. Akmeņu rinda būtu pastiepusies garāka, ja Ra Undreundre, sev par nelaimi, sadursmē Somo-Somo biežņā nebūtu dabūjis šķēpu krustos un nebūtu celts galdā Naungvali, kura pieticīgajā rindiņā varēja saskaitīt tikai četrdesmit astoņus akmeņus.

Smagā darba un drudža nomocītie_ misionāri ietiepīgi darīja savu, dažbrīd krizdami izmisumā un gaidīdami kādu īpašu zīmi, kādu svētā gara uzliesmojumu, kas nestu vi­ņiem bagātu dvēseļu ražu. Fidži kanibāli tomēr bija un palika stūrgalvji. Sprogainie cilvēkēdāji negribēja atteik-

(ies no saviem gaļas podiem, kamēr cilvēku miesas raža bija tik bagāta. Laiku pa laikam, pieēdusies līdz kaklam, viņi apmānīja misionārus, palaizdami baumas, ka tādā un tādā dienā sarīkos slaktiņu un cepināšanu. Misionāri tad steidza glābt nāvei nolemtos, izpērkot viņus ar taba­kas pakām, katūna gabaliem un kreļļu kvartām. Ar šādiem izdevīgiem tirdzniecības darījumiem vadoņi tika vaļā no dzīvās gaļas pārpalikuma. Turklāt viņi katrā laikā varēja iziet medībās un papildināt savus krājumus.

Tāds bija stāvoklis, kad Džons Stārhersts pasludināja, ka sprediķos Lielajā Zemē no viena krasta līdz otram un vispirms dosies kalnos uz Revas nepieejamajām iztekām. Viņa vārdi samulsināja visus.