Kalpotājs bija ieradies brīdināt Misirilli, ka šonakt Forli ielenktas deviņpadsmit karbonāru mājas un viņi paši saņemti ciet brīdī, kad atgriezušies no ventas. Lai gan viņiem uzbrukuši negaidīti, deviņiem tomēr izdevies izbēgt. Pārējos karabinieri aizveduši uz cietoksni. Ienācis cietuma pagalmā, viens no apcietinātajiem iemeties dziļā akā, kur arī dabūjis galu.
Vanina pagalam samulsa. Par laimi, Pjetro to nepamanīja. Mīļotās acīs viņš būtu saskatījis viņas noziegumu.
— Patlaban Forli garnizons ielencis visas pilsētas ielas. Kareivji izvietoti tik tuvu cits pie cita, ka varot sarunāties. Iedzīvotājiem atļauts šķērsot ielu vienīgi tais vietās, kur sardzē stāv virsnieki.
Pēc tam kad kalpotājs izgāja no istabas, Pjetro uz brīdi iegrima domās.
— Šobrīd neko nevar līdzēt, — viņš beidzot noteica.
Vanina bija ne dzīva, ne mirusi. Ikviens mīļotā skatiens lika viņai nodrebēt.
— Kas jums noticis, jūs esat tik savāda? — Pjetro vaicāja.
Tad viņš sāka domāt par ko citu un novērsa no viņas skatienu. Ap dienas vidu Vanina uzdrīkstējās uzrunāt Pjetro:
— Redziet nu, atkal atklāta viena venta. Manuprāt, kādu laiku jūs dzīvosit mierīgi. /
— Ļoti mierīgi, — Misirilli izsmējīgi atbildēja, kas lika Vaninai nodrebēt.