izcirsti vārdi, kurus sacerējis pats rakstnieks: «Anrī Beils. Milānietis. Kukstija. Mīlēja. Dzīvoja.» Tie lasāmi itāliešu valodā kā pēdējais cie- ii.i i apliecinājums rakstnieka otrajai dzimtenei.

Stendāls nodzīvoja nepilnus 60 gadus, bet tā bija ar notikumiem, durbiem un domām bagāta dzīve, kādu nodzīvojis izcils, laikabiedru nenovērtēts un pēcnācēju apbrīnots mākslinieks. Stendāls ir jaunī- l>as ii ii skaistuma apdziedātājs. Viņa varoņi vienmēr žilbinoši jauni un žilbinoši skaisti. Tādi ir Ziljēns Sorels un Matilde de la Mola «Sarkanaja un melnajā», Fabricijs del Dongo un Klelija Konti «Parmas klos­teri", Pjetro Misirilli un Vanina Vanini novelē «Vanina Vanini».

Vanina ir Stendālam tipisks romantiski noskaņotas augstāko ap- i nīdu meitenes tēls. Viņa nicina elegantos, bet garīgi tukšos jaunos ai istokrātus un ir spējīga novērtēt, cienīt un mīlēt gudru, enerģisku iin drosmīgu jaunu cilvēku no tautas. Pašas mīlestība viņai ir augstāka pnr visu. Mīļotā sabiedriskie ideāli neko neizsaka viņas sirdij, taču NNva egoistiskajā apmātībā viņa rīkojas kvēli un pārliecinoši. Vaninas Vanini tēlu pēc tam Stendāls atkārto romānā «Sarkanais un Melnais», atveidodams spēcīgo un patmīlīgo Matildi de la Molu.