Arī jaunā karbonāra Pjetro Misirilli tēls sasaucas ar slavenā romāna galveno varoni Ziljēnu Sorelu. Novelē «Vanina Vanini» un romānā «Sarkanais un melnais» iezīmējas vienas un tās pašas problēmas divi varianti. Misirilli var nešaubīdamies izvēlēties mērķi, kura dēļ vērts ziedot visu savu dzīvi un iet uz to bez kādiem kompromisiem. Tai pašā laikā Francijā neparasti apdāvināts jauneklis no zemas kārtas, gribēdams izsisties uz augšu, spiests piemēroties valdošajām šķirām un pieņemt to spēles noteikumus. Taču tā ir Ziljēna Sorela traģēdija. Sekojot savas dvēseles cildenajām tieksmēm, viņš beigās labāk izvēlas nāvi nekā liekulību.
Stendāla daiļradē «Vanina Vanini» ir jauna tipa drāma, kas uzrakstīta hronikas formā. Darbība tajā risinās vēl straujāk nekā pirms tam publicētajās Merimē novelēs. Pat starp daudziem citiem Stendāla darbiem «Vaninas Vanini» proza izceļas ar lakonismu un enerģiju. So iespaidu pastiprina noveles ietilpība: nebūdams liekvārdīgs, autors nav pagājis garām nevienam apstāklim, īsuma labad nav ziedojis nevienu pāreju vai niansi varoņu pārdzīvojumos un domās. Lasītājs ir pārliecināts tiklab par drāmas patiesīgumu, kā arī par to, ka uzzinājis tajā itin visu. Papildu sīkumi tikai vājinātu tās spriegumu.
Kritizēdams savos darbos pastāvošo sociālo iekārtu, Stendāls vienmēr atbildējis uz jautājumu: ko tā devusi jauniem cilvēkiem, kas pieder pie dažādām šķirām, pie dažādiem sabiedrības slāņiem.