Ar lielāku prie­ku viņa mocīja jauno Livio Savelli, kas, liekas, bija viņā gaužām iemīlējies. Sis jaunais cilvēks bija viena no spožā­kajām partijām Romas augstākajā sabiedrībā, un, tāpat kā Vaninai, viņam bija kņaza tituls. Toties, ja viņam iedotu pa­lasīt kādu romānu, neticis pat līdz divdesmitajai lappusei, viņš noliktu grāmatu malā, aizbildinādamies ar galvassā­pēm. Pēc Vaninas domām, tas bija liels trūkums.

īsi pirms pusnakts ballē izplatījās vēsts, kas radīja vis­pārēju ievērību. Kāds jauns karbonārs, pārģērbies par sie­vieti, tai pašā vakarā izbēdzis no ieslodzījuma Santandželo cietoksnī; jau sasniedzis cietuma vārtus, viņš romantiskas drosmes uzplūdā meties ar dunci virsū sargkareivim, taču arī pats ticis ievainots, un tagad pilsētas ielās viņu vajā­jot sbiri1 , cerēdami pēc asiņu pēdām bēgli notvert.

Kamēr sabiedrība pārrunāja šo notikumu, Vaninas dai­ļuma un panākumu apžilbinātais dons Livio Savelli, pava­dīdams jauno kņazi pēc dejas līdz krēslam, gandrīz vai zau­dējis prātu aiz mīlestības, vaicāja:

—    Sakiet, dieva dēļ, — kas ir jūsu ideāls?

—    Jaunais karbonārs, kurš nupat izbēdzis no cietok­šņa, — Vanina atbildēja. — Viņš vismaz kaut ko paveicis, nevis tikai nācis pasaulē.

'Sbirs — policists Itālijā.