Bet kā būtu, ja šāds džins pēkšņi nokļūtu mūsu zemē, kur pavisam citādi priekšstati par laimi un taisnīgumu, kur bagātnieku vara jau sen un uz visiem laikiem iznīcināta, kur cilvēku laimīgu un slavenu dara tikai godīgs darbs?
Centos iedomāties, kas notiktu, ja no ieslodzījuma traukā džinu izglābtu visparastākais padomju zēns, tāds, kādu mūsu laimīgajā sociālistiskajā valstī ir miljoniem.
Un pēkšņi, iedomājieties tikai, es uzzinu, ka Voļka Kostiļkovs, tas pats, kas'agrāk dzīvoja tepat mūsu Trjochprudnajas šķērsielā, nu tas pats Voļka Kostiļkovs, kas pērn nometnē bija vislabākais nirējs… Tomēr labāk ņemšu un stāstīšu jums visu pēc kārtas.
I. Neparasts RĪts
Pulksten septiņos un trīsdesmit divās minūtēs no rīta pa aizkara spraudziņu ieslīdēja jautrs saules zaķītis un apmetās uz sestās klases skolnieka Voļkas Kostiļkova deguna. Voļka nošķaudījās un pamodās.
Tieši šajā brīdi blakus istabā atskanēja mātes balss:
— Nav ko steigties, Aļoša. Lai jau bērns vēl mazliet pa- guļas, viņam šodien eksāmens.