Mesners papurināja galvu.
— Es jums varu to pateikt. Septiņdesmit četri grādi zem nulles — to rādīja spirta termometrs pie kamanām.
— Tas nozīmē simt sešus grādus zem sasaluma punkta — pārāk auksts braukšanai, vai ne?
— Praktiski tā ir pašnāvība, — ārsts sacīja. — Cilvēks iztērē milzīgu enerģijas daudzumu. Smagi elpojot, viņš ierauj plaušās salu tīrā veidā. Plaušas stipri atdziest, apsalst audu apmales. Cilvēku sāk mocīt sauss, rejošs kass, kopā ar krēpām viņš izspļauj atmirušos audus un nākamajā vasarā nomirst ar plaušu karsoni, pats nesaprazdams, kur tas uzradies. Domāju palikt šajā būdā kaut vai veselu nedēju, līdz termometrs pacelsies vismaz līdz mīnus piecdesmit grādiem.
Paklau, Tes, — viņš nākamajā mirklī sacīja, — vai kafija beidzot nebūs gatava?
Izdzirdis nosaucam sievietes vārdu, Džons Mesners piepeši saausījās. Viņš uzmeta tai īsu skatienu, bet pār viņa seju pārlaidās dīvaina ēna — pēkšņi atdzīvojušos sen pārciestu sāpju rēgainais atspulgs. Taču jau nākamajā mirklī viņš ar stipru gribasspēku piespieda rēgu pazust. Seja kļuva tikpat vienaldzīga kā pirmāk, bet pats viņš bija kļuvis tramīgs un dusmojās, ka vara gaisma neļauj labāk saskatīt sievietes seju.
Viņas pirmā neapzinātā kustība bija nolikt kafijkannu atpakaļ uz krāsniņas. Tikai tad viņa paskatījās uz Mes- neru. Bet viņš jau bija atguvies. Un viņa redzēja vienīgi svešu vīrieti sēžam uz gultas malas un uzmanīgi pētījam savu mokasīnu purngalus. Bet, tiklīdz sieviete atkal sāka rīkoties pie uguns, viņš no jauna pameta īsu skatu uz tās pusi, un ta, ātri atskatīdamās, šo mirkli uztvēra. Mesners ļāva acīm aizslīdēt tālāk pie ārsta, bet lupās viņam iezīmējas viegla vīpsnā par to, cik veikli sieviete bija viņu pieķērusi.
Viņa izvilka no pārtikas lādes sveci un to aizdedzināja. Ar vienu skatu gaismas apspīdētajā sejā Mesneram pietika. Šaurajā būdā pat lielākais atstatums bija tikai daži soļi, un jau nākamajā mirklī sieviete atradās viņam blakus. Tišām tā turēja sveci pavisam tuvu pie Mesnera sejas un raudzījās viņā izbailēs ieplestām acīm, kas viņu bija atpazinušas. Viņš atbildēja skatienam ar rāmu smaidu.