Šā iemesla dēļ Tvenam nerodas nopietns konflikts ar «Kveikersitijas» pasažieriem. Ja arī viņu domas atšķiras sīkumos, visus tomēr vieno kopīga pārliecība, ka viņu dzimtene demonstrē vislielāko, nepieredzēto progresu, kādu cilvēce sasniegusi. Un Eiropas ģēnija lielie sasniegumi viņiem šķiet nenozīmīgi, labākajā gadījumā uzjautrinoši uz to panākumu fona, ko savā īsajā vēsturē sasniegusi Amerika.
Cita Amerikas izcilības cildinātāja mutē šāda akla slavināšana izklausītos rupja un aplama. Bet Tvens bija mākslinieks ar iedzimtu mēra sajūtu, kas viņu nekad nepievīla. Tiklīdz viņa ceļabiedri pārāk aizraujas patriotiskā jūsmībā, rakstnieks ar dažiem spalvas vilcieniem komēdijas garā prot piešķirt situācijai niansi, kas jebkurai patētikai nocērt virsotni un padara to smieklīgu. Vēl tālu tas laiks, kad Tvens atvadīsies no savām ilūzijām par spožo nākotni, kas gaida viņa dzimteni. Tomēr arī «Vientiešos ārzemēs» viņa humors nemaldīgi trāpa mērķī. Un mērķis ir ne tikai dažādi labās sabiedrības nosacījumi un neīsto vērtību kults, kas raksturīgs Eiropai, bet arī primitīvais amerikāņu prakticisms, kultūras trūkums, liekulība, pārlieka pašapziņa un daudzas citas tipiskas nacionālās īpašības, ko Tvens jau šajā agrīnajā darbā spilgti izcēlis.