No šīs grāmatas vēlāk cauri daudzām citām grāmatām vijas pārdomas par ārkārtīgo nežēlību, ar kādu cilvēks spēj izturēties pret citu cilvēku, par fanātismu, par masku un patieso būtību, par pašaizliedzību un ciešanām — visas šīs kolīzijas Tvens apcer arī, stāvēdams Venēcijā uz Nopūtu tilta, pa kuru inkvizīcija raidīja mokpilnā nāvē savus upurus, un izpostītajā, trūkuma un posta piemeklētajā Palestīnā, kur viss atgādināja Kristus gaitas zemes virsū.

Grāmatā «Vientieši ārzemēs» nesenajam Misisipi locim, Mežonīgo Rietumu kalnracim, Sanfrancisko avīžu reportierim atklājās milzīga pasaule, tālu jo tālu no nomaļā Amerikas kakta, kur veidojās Marka Tvena talants un nostiprinājās viņa ļoti savdabīgā īstenības uztvere. Pagaidām vēl būtiski nesāk svārstīties Tvena agrajā jaunībā iedibināju­sies pārliecība, kurā atspoguļojas visas tās nepamatotās cerības un cildenais pašapmāns, ko tolaik sirdī loloja tik daudzi viņa tautieši. Bet mākslinieka dvēselē pēdas atstāj ikviens spēcīgs iespaids. Un Tvena pirmajā Eiropas ceļojumā gūto ārkārtīgi bagāto iespaidu neredzamais spēks vēl gadiem būs jūtams viņa dai|radē, daudzkārt pat nosakot rakstnieka meklējumu virzienu.

Daudzkas iegūla atmiņā uz mūžu — Ēģiptes senatne, antīko celtņu drupas, raibais pūlis, kas ņudzēja Konstantinopoles ielās, arābu apmetņu iedzīvotāju izmisīgā nabadzība Jordānas upītes saules izdedzi­nāto krastu smiltīs.