Jūnija sākumā «Kveikersitija» izbrauca no Ņujorkas, vētras dēļ divas dienas uzkavējās reidā, bet pēc tam uzņēma kursu uz Azoru salām un Gibraltāru. Pagāja pusgads līdz brīdim, kad pie apvāršņa atkal parādījās Amerikas krasti.
Pirmo «Aitas» redakcijai adresēto korespondenci Tvens nosūtīja no Azoru salām. Pavisam viņš ceļojuma laikā uzrakstīja apmēram sešdesmit aprakstu. Tie guva tādus panākumus, ka it bieži tos pārpublicēja arī Ņujorkas laikraksti. Pēc atgriešanās Tvenu gaidīja līgums ar lielu izdevniecību, kas piedāvājās izdot aprakstus atsevišķā grāmatā. Un 1869. gadā klajā parādījās «Vientieši ārzemēs», darbs, ar kuru tagad iesākas gandrīz visi Marka Tvena kopoto rakstu izdevumi.
Sākumā grāmatai bija virsraksts «Jauno svētceļnieku gaitas». Valstīs ar angļu sarunvalodu vēl šobaltdien lielā cieņā ir 17. gadsimta rakstnieka Džona Benjana reliģiski morālais traktāts «Svētceļnieka gaitas», kur attēlots, kā grēcinieks, iepazinis svētos noslēpumus, atgriežas uz pareiza dzīves ceļa un atgūst zaudēto ticību dievam. «Kveikersi- tijas» pasažieri braucienu pa Eiropu uzskatīja vienīgi par ekskursiju, bet ceļojumu uz Palestīnu — par morāla pienākuma izpildi. Viņi paši sev šķita svētceļnieki, kas devušies pāri trejdeviņām zemēm, lai godbijīgi noliektu galvu svētumu priekšā.