Ik pa trim dienām kuģis ieguva veselu stundu laika, bet šis nabaga puisis gribēja piespiest savu pulksteni turēties solī. Taču, kā jau pats minēja, viņš bija aizgriezis regulatoru līdz pēdējai iespējai, pulkstenis gāja «vismožākajā gaitā», un viņam atlika vienīgi bezpalīdzīgi vērot, kā kuģis sacensībā uzvar. Mēs viņu aizsūtījām pie kapteiņa, kapteinis viņam izskaidroja «kuģa laika mistēriju» un beidzot nomierināja viņa satraukto prātu. Pirms izbraukšanas šis jauneklis uzdeva milzums jautājumu par jūrasslimību, gribēja zināt, kādas tai pazīmes un kā var uzzināt, ka tā uzbrukusi. To viņš uzzināja.
Mēs, protams, varējām, cik tīk, vērot parastos dzelmes brīnumus — haizivis, vaļus, delfīnus un tā tālāk, bet tad tiem arvien biežāk sāka pievienoties portugāļu nautilu bari. Daži bija balti, daži košā karmīnsarkanā krāsā. Nautils līdzinās caurspīdīgai, recekļainai skrandai, kas izplešas kā bura, lai uztvertu vēju; tam ir pēdu līdz divas pēdas gari gaļīgi taustekļi, kas palīdz ūdenī stabili noturēties stāvus, šis radījums ir labs jūrnieks ar lielisku jūrasbraucēja izjūtu. Kad tuvojas vētra vai sāk pūst ļoti spēcīgs vējš, tas buru ierēvē, bet vētras laikā pilnīgi ienirst dzelmē. Parasti bura tiek turēta slapja un labā burāšanas pozīcijā, ik pa brīdim to no jauna apmērcējot. Jūrnieki stāsta, ka nautili sastopami vienīgi šajos ūdeņos starp trīsdesmit piekto un četrdesmit piekto platuma grādu.