jai pa priekšu un skatījās atpakaļ, gluži kā lauku puikas, kad pavada ceļojošā cirka reklāmas ziloņa gājienu pa ciema ielām. Es jutos glaimots, ka esmu kļuvis par dalībnieku šādā sensācijā. Šur tur redzējām namdurvīs stāvam portugālietes ar modīgām portugāļu kapucēm galvā. Šīs kapuces darinātas no biezas zilas vadmalas, piestiprinātas pie tādas pašas drānas apmetņiem un ir neglītuma kalngals. Tās ir augstas, platas un neizmērojami dzijas. Galvā uzmauktas, tās izskatās kā cirka teltis, un sievietes galva kapucē pazūd kā sufliera galva skārda kastē uz operteātra skatuves. Šai drausmīgajai kapotei, kā to šeit dēvē, nav nekādu rotājumu, tā ir tikai neglīta, netīri zila zēģele; astoņu rumbu vējā sieviete paiet nevar — viņai vai nu ejot jāturas pa vējam, vai jāpaliek mājās. Pamatmodelis kapotēm visās salās ir vienāds un nemainīgi saglabāsies modē turpmākajos tūkstoš gados, tomēr katrā salā kapotes piegrieztne atšķiras no citām tieši tik daudz, lai zinoši vērotāji varētu pateikt, kurā salā attiecīgā dāma dzīvo.