Tik apjukusi kompānija laikam nekad nav redzēta. Neviens nespēja izteikt ne vārda. Likās, ka ikviens ir satriekts līdz sirds dziļumiem. Vīna glāzes lēnām atgriezās uz galda neizdzertas, cigāri nemanot izkrita no nejūtīgajiem pirkstiem. Katrs meklēja drošinājumu kaimiņa acīs, bet nespēja tur ieraudzīt ne mazākā cerības stariņa. Beidzot
drausmais klusums tika pārtraukts. Izmisīgas apņemšanās ēna kā mākonis nogūla pār Blihera vaigu, un viņš ierunājās:
— Saimniek, tā ir zemiska, nelietīga krāpšana, un es to nemūžam necietīšu. Te būs simt piecdesmit dolāru, ser, un vairāk jūs nedabūsiet, kaut es te gulētu savās asinīs — vairāk ne centa.
Mēs atdzīvojāmies, saimnieks sašļuka, vismaz mums tā likās; katrā ziņā viņš izskatījās samulsis, lai gan no teiktā nebija sapratis ne vārda. Viņš vairākkārt paskatījās pārmijus uz zelta monētu kaudzīti un uz Bliheru, pirms izgāja ārā. Tur viņš laikam bija sameklējis kādu amerikāni, jo atnesa rēķinu, pārtulkotu valodā, ko kristīgs cilvēks var saprast, proti:
10 pusdienas, 6000 reisu jeb………………………………………….. 6 dolāri
25 cigāri, 2500 reisu jeb …………………………………………………. 2.50 "
11 pudeles vīna, 13 200 reisu jeb …………………………………… 13.20 "
KOPA: 21 700 reisu jeb …………………………………………………. 21.70 dolāru
Blihera viesu vidū atgriezās līksmība. Tika pasūtīti papildu atspirdzinājumi.