Graudus dzirnās ber meldera palīgs, bet pats melderis stāv blakus un raugās, lai palīgs neiesnaužas. Ja iegriežas nelabvēlīgs vējš, pie dzirnām piejūdz ēzeļus, kuri vajadzīgajā virzienā griež visu dzirnavu augšējo daļu; nevienam neienāk prātā pierīkot mehānismu, kas grieztu tikai spārnus. Graudus no vārpām izkuļ tieši tā, kā to darīja Metuzāla laikos,— palaiž virsū vēršus, lai izbradā. Nekur meklēdams neatradīsi nevienu ķerru — vi­sas nastas tiek pārnēsātas vai nu uz galvas, vai ēzeļa muguras, dažkārt arī pārvadātas meldru pinuma ratos ar smagiem viengabala koka riteņiem, kas griežas kopā ar asi. Visās salās nav neviena moderna arkla, nevienas kuļmašīnas. Visi mēģinājumi tādus jauninājumus ieviest beigušies neveiksmīgi. Būdams krietns katolis, portugālis, krus­tus mezdams, lūdz dievu to kungu pasargāt viņu no dievzaimošanai pielīdzināmas vēlēšanās zināt vairāk, nekā zinājis viņa tēvs. Klimats ir maigs; salās nekad nav ne sniega, ne sala, ne ledus, un pilsētās es neredzēju neviena skursteņa. Vienas ģimenes ēzeļi, vīrieši, sievietes un bērni ēd un guļ vienā istabā, dzīvo netīrībā, ir kukaiņu apsēsti un patiesi laimīgi. Salinieki melo un cenšas apkrāpt svešniekus, ir galēji tumsoņi un netur godā mirušos tuviniekus. Pēdējā īpašība norāda, cik maz viņi atšķiras no saviem ēzeļiem, ar kuriem kopā ēd un guļ.