Taču cilvēki ir nepieciešami, sevišķi precētam vī­ram, — pie mums bez aizbildņiem pat taisnību neda­būsi. Varbūt tevi biedē skaļais vārds: augstākā sa­biedrība? Nomierinies: tas ir manēžas zirgs, ļoti mie­rīgs, bet liekas bīstams tāpēc, ka tam ir savi ieradumi, kam vajag piemēroties. Bet kāpēc šķiest tukšus vārdus? Labāk pārbaudi to patiesīgumu dzīvē. Parīt būs vakars pie grāfienes I. .., tev būs izdevība tur ierasties. Es vakar pie viņas biju, runāju par tevi, un viņa sacīja, ka vēloties redzēt tavu izcilo personu.

Šie vārdi, gluži kā inde, kas apgriež otrādi orga­nisma darbību, pārvērta visus jaunekļa iepriekšējos nodomus un vēlmes; nekad augstākā sabiedrībā nebi­jis, viņš nolēma mesties šajā virpulī un norunātajā vakarā bija redzams grāfienes viesistabā. Viņas māja atradās diezgan klusā ielā un no ārpuses ne ar ko neizcēlās, toties iekšā — bagāts iekārtojums, apgais­mojums. Varfolomejs jau iepriekš bija Pāvelu brīdi­nājis, ka pirmajā brīdī viņam šis tas likšoties savādi: grāfiene nesen esot atbraukusi no tālām zemēm, dzī­vojot pēc turienes paražām un aicinot pie sevis ne­lielu sabiedrību, taču tā esot pati labākā visā pilsētā. Viņi satika vairākus pusmūža cilvēkus, kas nēsāja ļoti augstas parūkas un varen platas bikses un visu vakaru nenovilka cimdus.