Atteicos, uzskatīdams, ka labāk izmantot pieprasīto summu apsardzei. Čelmzs brīdināja, ka man jāsagatavojas nopietnām nepatikšanām. Šie draudi sākumā palika bez sekām. Manus universālveikalus apsargāja detektīvi. Jau nodomāju, ka Rods Gaetano šai afērai atmetis ar roku. Bet apmēram pēc divām nedējām nepazīstamas personas mēģināja nolaupīt manu jaunāko dēlu… Tad nolēmu aizsūtīt ģimeni uz Panotarosu. Tas ir neliels ciemats Vidusjūras krastā. Savā laikā, kad kopā ar sievu apceļojām Franciju un Spāniju, Panotarosa viņai bija ļoti iepatikusies … Brīnišķīga daba, neviena tūrista, tikai vietējie iedzīvotāji… Sieva man ir neparasta. Skaļa sabiedrība viņai nekad nav bijusi pa prātam… Ģimenes uzturēšanās vietu nezināja ne kalpotāji, ne radi. Korespondence piesardzības dēļ tika sūtīta caur franču detektīvu aģentūru Parīzē. Viss likās kārtībā… Bet šodien saņēmu telegrammu … No Panotarosas… Policijas priekšnieks paziņo … — Šrīvers aizklāja ar rokām seju.
Mūns un Deilijs novērsās. Bija grūti noskatīties, kā Šrīvers mēģina noslēpt savas bēdas. Beidzot viņa rokas bezspēcīgi noslīdēja, atklādamas sakritušu seju ar asaru pilnām acīm un tumšsārtiem pirkstu nospiedumiem uz pieres.
— Beigti… Abi… Ūna un zēns. Telegrammā teikts, ka viņi saindējušies ar konserviem. Bet es esmu pārliecināts, ka viņi nogalināti.