— Jūsu priekšlikums izklausās vilinošs, taču …
— Nekādu taču, — Deilijs pamirkšķināja. — Jau sen sapņoju nokļūt Spānijā. Stāsta, tur esot vistemperamentīgākās sievietes pasaulē.
— Jūsu laime, ka Minerva nedzird, — Mūns padraudēja viņam ar pirkstu. — Labi, esmu ar mieru… Kaut vai tādēļ, lai dotu jums iespēju pārliecināties, ka jūsu sieva
nav sliktāka par spānietēm. Ja tikai viņa netērētu tik daudz temperamenta ārlaulības sakariem ar misteru Pul- somonldu…
— Tātad jūs brauksiet abi?… Tas mazliet sarežģī ap- stākjus. Griezties otrreiz pie mana drauga no valsts departamenta būtu veltīgi… — Šrīvers iegrima domās. Tad it kā novērtēdams uzmanīgi aplūkoja Deiliju. — Bet man ir ide ja!…
— Kāda?
— Domāju, kā paātrināt ārzemju pases saņemšanu misteram Deilijam… Mēs par to vēl parunāsim… Šā vai tā — jums, mister Mūn, pagaidām būs jālido vienam.
— Labi! — Mūns ātri izlēma. — Patiešām no svara katra stunda. Honorāra summu nosaukšu vēlāk. Viss atkarīgs no sekmēm. Pagaidām jūs dosiet man tikai izdevumiem … Teiksim …
— Par visu esmu jau parūpējies, — Šrīvers pamāja. — Malāgā, Pedro Himenesa bankā, uz jūsu vārda atvērts tekošais rēķins. Limits — pusmiljons pesetu.
— Vareni! — Deilijs iesvilpās. — Ar tādiem miljonāriem prieks sastrādāt!