— Viņi saka, ka zēns melojot, — padre Antonio pateica bez nosodījuma. — «Holivudā» nav brīvu istabu.
— Un citā viesnīcā? — Mūns jautaja. Viņš ne visai uzticējās pansijām ar greznajiem spāņu nosaukumiem. Viesnīca garantēja insektu trūkumu un vesu dušu.
— Mums ir viena vienīga viesnīca, — padre Antonio pasmaidīja. — Varbūt pagaidām padzīvosiet pie manis?
— Varat pieņemt manu numuru! — blakus Mūnam stāvēja paresns vīrietis ar cūkādas somu. — Tas ir, ja neesat māņticīgs. Trīspadsmitā istaba, brīnišķīgs skats uz jūru. Lai jods to parauj! Tikai šaubos, vai gribēsiet palikt. .. Taisni jāsmejas — taisījos ieguldīt Panotarosa savu kapitālu. Vai jūtat? — paresnais vīrietis izteiksmīgi ievilka nāsīs gaisu ar skaidri nomānāmu deguma smaku. — Pie mums, Ķelnē, tādās reizēs saka: «Dāņu karalistē ož pēc puvuma.» Tis ir citāts no Getes… Zināt, Gēte, izcilais vācu dzejnieks ..
Tas ir citāts no Šekspīra, Šmita kungs, — ar smaidu pārlaoboja padre Antonio.
— Tiešām? Paldies. Bet tas nemainc lietas būtība vārīgi, ka ož pēc puvuma, bet kas to teicis — Gč;'te vai Šekspīrs … — Par Šmita kungu nosauktais cilvēks nicīgi paraustīja plecus un, izlādējis savas dusmas kilometru garā lāstā, ielēca autobusā.
Čigānam līdzīgais zēns ar priecīgu bļāvienu paķēra Mūna čemodānu un aizjoza pāri laukumam. Mūns pagriezās, lai dotos nopakaļ, bet garīdznieka smaiiļs to apturēja. . ,