Griesti iezaigojās. Vecais vīrs, kas tik bieži bija skatījies debesīs, ieraudzīja pazīstamos zvaigznājus. Tie nestāvēja uz vietas, bet lēnām pārvietojās kā planetārijā.

Minerva apsēdās zobārstniecības krēslam līdzīgā sē­deklī. Viņai pakāpeniski iegrimstot spiritiskā transā, tas slīdēja lejup līdz horizontālam stāvoklim. Taču līdz tran­sam vēl bija piecas minūtes. Piecas minūtes sarunai, ku­ras laikā apmeklētājs izklāstīja savu vajadzību, bet Mi­nerva sniedza īsu informāciju par Pulsomonīdu. Ārsts pa to laiku pievienoja viņas kailajām rokām vadus.

—    Mister Panotaros, lūdzu neuzskatīt par pārdabisku to, kas notiks. Man izdevies stāties sakaros ar kādas at­tālos planētas sevišķām spējām apveltītu iemītnieku zvaigžņu sistēmā 13217. 1—13. Pulsomonīda redz visu, kas notiek uz Zemes. Šīs parādības dziļākā būtība man pašai nav visai skaidra. Daži redzami zinātnieki, piemē­ram, profesors Gudmens, uzskata, ka tā esot vienkārši te- lepātiska spēja kosmosa mērogā. Man jābrīdina, ka ūdens un zemes irdne ir šķērslis, ko nespēj pārvarēt pat Pulso- monīdas visu redzošā acs. Iespējams, esat jau dzirdējuši, ka tieši tādēļ Pulsomonīda nevar sameklēt zemē ieraktās vai jūras dziļumos nogremdētās bagātības… Tātad — kāds būtu jūsu lūgums?