Gausi izdzeru kafiju un atrauju acis no volvo, paraudzī- damies pulkstenī. Beidzot izņemu no kabatas ģeogrāfijas karti un kādu laiku pievēršu uzmanību tiklab Šveices šoseju tīklam, kā melnajam automobilim ietves malā. Mana modrība patiesībā ir tīri profesionāls pedantisms. Sai agrajā pēcpusdienas stundā un drēgnajā, vējainajā laikā ieliņa ir gandrīz tukša.

Lielais un mazais pulksteņa rādītājs iezīmē taisnleņķi starp divpadsmito un trešo ciparu, kad galu galā nerēķinos un pieceļos. Apsēžos pie volvo stūres, lēnā garā sāku braukt un, nokļuvis uz šosejas pilsētas nomalē, nogriežos uz Sionu.

Pāris slaidu līkumu — un Brige paliek aiz muguras. Asfalta vienā pusē slienas pelnpelēku klinšu milzeņi, otrā rēgojas platas aizas bezdibenis, kas pēcpusdienā jau tinas tumsā. Pa ceļu neripo daudz mašīnu — kā vienmēr šai gadalaikā, kad nemēdz ierasties tūristi. Tiem, kuri steidzas, ļauju pabraukt man garām, jo pašam vēl nekas steidzams nav jādara. Šobrīd to tik vien daru kā vēroju attēlus atskata spogulī. Spriežot pēc visa acīm redzamā, pagaidām neviens nav norīkots mani pavadīt.

Bez desmit minūtēm četros tālumā ceļa labajā pusē iznirst liels, zilganbalts rādītājs.

S I O N A

5 km

Ieraugu dažus soļus no rādītāja stāvam pelēku opelu. Tam blakus izslējies vīrietis, viņš slauka mašīnas pakaļējo stiklu, smēķēdams cigareti. Bet Belevs ir nesmēķētājs.