Nedz palielinādams, nedz samazinādams ātrumu, pabraucu garām nesmēķētājam, kurš patlaban velk dūmu, tikpat rāmā gaitā sasniedzu Sionu un apturu volvo pie kafejnīcas,
kas pirmā pagadījusies ceļa malā. Laiski slidinādams ai pār šoseju un izlikdamies, ka remdēju slāpes ar «Sinalko pamanu pelēko opelu aizšvīkstinām ar noteikumos atļauto vislielāko ātrumu gar kafejnīcu. Starp citu, Belevs ir novilcis svārkus, lai es redzētu viņa grezno, rūtaino sporta kreklu. Bet, jāsaka, novembra nogales aukstajā dienā tas liekas dīvaini.
Pēc minūtēm piecpadsmit samaksāju par «Sinalko» un savukārt dodos tālāk. Krēslai metoties, pa labi pavīd uzraksts:
MONTRE
5 km
Pie tā atkal stāv pelēkais opels. No jauna izkāpis un šoreiz pacēlis motora pārsegu, Belevs buras ap dzinēju. Tātad acīmredzot kaut kas sabojājies. Lai gan katrā ziņā ne jau nu motors.
Nemainīdams ātrumu, turpinu ceļu, līdz nokļūstu Mon- trē. Apstādinu mašīnu galvenajā ielā iepretim bistro un iekārtojos pie galdiņa līdzās skatlogam. Sai stundā iela jau ir spoži apgaismotā ar luminiscējošām spuldzēm un rosmes pilna. Beiguši darbu, cilvēki šo to mudīgi nopērk, lai laikus pārrastos mājās, paēstu vakariņas un apsēstos pie televizora īsi pirms daudzsēriju mākslas filmas «Tumšā lieta» kārtējās pārraides. Ļaudis iet savās parastajās ikdienas gaitās, kamēr mēs te braukājam, viens otru bezjēdzīgi panākdami un apsteigdami.