Kajs Jūlijs Oktaviāns Augusts — pirmais Romas imperators; viņu uzskatīja par literatūras, mākslas un zinātnes aizgādni. Viņa mīlulis bija dzejnieks Vergīlijs, kurš savos darbos iekļāva imperatora Ok- taviāna slavinājumus.
Visu nakti līst lietus, no rīta atgriežas izrādes (lat.).
Pēc paraduma Ludviķis noklausījās mesu, kaut gan, taisnību sakot, domas par Radītāju diezgan stipri aizēnoja domas par vienu viņa radījumu. Dievkalpojuma laikā karalis skaitīja minūtes un sekundes, kas viņu atdalīja no laimīgā brīža, kad jāsākas pastaigai, tas ir, kad uz ceļa parādīsies princese ar savām galma dāmām.
Pats par sevi saprotams, ka pilī neviens nezināja par karaļa naksnīgo tikšanos ar Lavaljēru. Varbūt pļāpīgā Montalē būtu kaut ko izpaudusi, bet šoreiz viņu atturēja Malikorns, kurš nobrīdināja, ka viņas interesēs nav pārlieka pļāpība.
Toties Ludviķis XIV jutās pilnīgi laimīgs un bija piedevis vai gandrīz piedevis princesei vakardienas izlēcienu. Viņš patiešām drīzāk varēja justies apmierināts ar to. Ja tā nebūtu bijis, viņš nesaņemtu Lavaljēras vēstuli; ja nebūtu vēstules, nebūtu arī audiences, bet, ja nenotiktu audience, viņš būtu palicis neziņā. Viņa sirds bija svētlaimes pilna, un tajā vairs nebija vietas dusmām, vismaz tobrīd.
Tādēļ, ieraugot brāļasievu, Ludviķis nevis sarauca pieri, bet gan nolēma izturēties pret viņu vēl draudzīgāk un laipnāk kā parasti.