Tāpēc sargkareivis vēl piebilda:
— Ševaljē kungs, virsnieks pārbauda posteņus, tāpēc es ziņošu par jums pils pārzinim de Sanremī kungam.
— De Sanremī! — jātnieks nosarcis atkārtoja.
— Vai jīis viņu pazīstat?
— Pazīstu… Pasakiet viņam ātrāk, lai par mani tūlīt tiktu paziņots viņa augstībai!
— Tad jau laikam lieta ir steidzama, — kareivis noteica it kā pie sevis, bet klusībā cerēdams uz atbildi.
Jātnieks pamāja ar galvu.
— Tādā gadījumā, — sargkareivis turpināja, — es pats iešu pie pils pārziņa. Piedodiet… Vai drīkstu zināt jūsu vārdu?
— Vikonts de Braželons no viņa augstības prinča Kondē.*
Kareivis zemu paklanījās un tik strauji uzskrēja pa kāpnēm priekšistabā, it kā Rokruā uzvarētāja vārds būtu viņam devis spārnus. Vikonts de Braželons nolēca no zirga.
Viņš vēl nebija paguvis piesiet zirgu pie lieveņa dzelzs margām, kad pie viņa jau aizelsies pieskrēja Sanremī, ar vienu roku pieturēdams savu resno vēderu, bet otru airēdams pa gaisu tā, it kā tā būtu airis, kas šķeļ ūdeni.
— Vikont! Jūs esat šeit, Bluā! — viņš izsaucās. — Tas nu gan ir brīnums! Esiet sveicināts, Raula kungs, esiet sveicināts!
— Atļaujiet jums izteikt manu cieņu, Sanremī kungs.
Ludviķis de Kondē, Burbons (1621 — 1686) — princis, slavens Francijas karavadonis. Trīsdesmitgadu kara laikā franču karaspēks viņa vadībā izcīnīja vairākas uzvaras, tai skaitā uzvaru pār spāniešiem pie Rokruā (1643).