' Te domāts salsinats V. Igo «Parīzes Dievmātes katedrales» izdevums
Es ari atklāju, ka viņai loti garšo lielie, brūnie siseņi,— vakaros, kad gulēju gultā, viņa jo bieži mēdza nosēsties man uz kailajām krūtīm, lai grauztu šos gardumus. Tā mana gulta allaž izrādījās piemētāta ar spārnu un kāju paliekām, krūšu hitīna gabaliņiem, jo Esmeralda bija negausīga izēdāja ar sliktām manierēm.
Tad pienāca satraucošais vakars, kad Uliss klusām spārnu vēdām bija ielidojis olīvkoku birzīs un pēc savu ciltsbrāļu paraduma sāka saukt «tuink, tuink», bet es, atvēris Esmeraldas būra durtiņas, pārliecinājos, ka viņa negrib nākt ārā,— paslēpusies kartona kastē, Esmeralda saņēma mani ar dusmīgu purpināšanu. Kad mēģināju izpētīt viņas «guļamistabu», viņa iekodās manā rādītājpirkstā kā tīģeris, un man bija ļoti grūti no viņas atbrīvoties. Beidzot man izdevās susuri nokratīt, un, cieši sagrābis viņu aiz čupra, es pārlūkoju kasti.