Kondosu māmiņa pievilka mani sev klāt, noklādama seju sāpīgiem skūpstiem, jo viņas smaganas bija tik cietas kā bruņurupuča mute.
Beidzot, kad es biju pārpārēm noskūpstīts, apglaudīts un izbukņīts un nebija vairs ne mazāko šaubu, ka es patiešām te esmu, mani uzaicināja apsēsties un paskaidrot, kāpēc tik ilgi neesmu licies par viņām zinis. Vai es apjēdzot, ka kopš mana pēdējā apciemojuma pagājusi vesela nedēļa? Kā mīlulis varot būt tik cietsirdīgs, gauss, aizmāršīgs? Ja nu beidzot esmu te, varbūt es vēlētos kaut ko iebaudīt? Es labprāt piekritu un palūdzu ko ēdamu arī Sallijai. Suņi, būdami daudz nekautrīgāki, paši par sevi jau bija parūpējušies. Vidls un Pjūks bija pamanījušies noraut pāris saldu ķekaru no vīnogulājiem, kas nosedza daļu mājas, un tagad badīgi locīja iekšā sulīgās vīnogas, kamēr Rodžers, acīmredzot vairāk izslāpis nekā izsalcis, bija pagājis zem vīģu un mandeļu kokiem un uzšķērdis arbūzu. Viņš gulēja, iegrūdis degunu vēsajā rozā mīkstumā, un svētlaimē aizvērtām acīm sūca caur zobiem saldo, spirdzinošo sulu. Sallija tūlīt dabūja trīs nobriedušas kukurūzas vālītes, ko košļāt, un spaini ūdens slāpju dzesēšanai, bet man tika nolikta priekšā milzu liela batāte ar garšīgu, oglēs nomelnējušu miziņu un saldu, sulīgu mīkstumu, bļodiņa mandeļu, dažas vīģes, divi lieli persiki, rieciens dzeltenas maizes, olīvu eļļa un ķiploki.