— Zēl man tevis, žēl, Buratino, dabūsi raudāt rūgtas asaras.
— Kāp-p-p-pēc? — Buratino atkal jautāja.
— Tāpēc, ka tev ir stulbs koka pauris.
Tad Buratino uzlēca uz krēsla, no krēsla uz galda, paķēra āmuru un laida ar to Runājošajam Circenim pa galvu.
Vecais, gudrais Circenis smagi nopūtās, pakustināja ūsas un ielīda aiz pavarda, atstādams šo istabu uz visiem laikiem.
Buratino aiz savas vieglprātības gandrīz aiziet bojā. Karlo tētis salīmē viņam apģērbu no krāsaina papīra un nopērk ābeci
Pēc gadījuma ar Runājošo Circeni kambarītī zem kāpnēm kļuva pavisam garlaicīgi. Diena vilkās un vilkās. Ari Buratino vēderā bija mazliet garlaicīgi.
Viņš aizvēra acis un pēkšņi ieraudzīja šķīvi ar ccptu vistu. Aši atvēra acis, — vista no šķīvja bija pazudusi.
Viņš atkal aizvēra acis un ieraudzīja šķīvi ar mannas biezputru uz pusēm ar aveņu ievārījumu.
Atvēra acis, — nav šķīvja ar mannas biezputru un aveņu ievārījumu.
Tad Buratino apjēdza, ka viņam šausmīgi gribas ēst.