— Te tev būs ābece. Mācies vesels!
— Tēti Karlo, bet kur tavi svārki?
— Svārkus es pārdevu… Nekas, iztikšu tāpat… Dzīvo tikai tu vesels!
Buratino iekļāva savu garo degunu Karlo tētes gādīgajās rokās:
— Izmācīšos, izaugšu liels — nopirkšu tev tūkstoš jaunu ;vārku…
Buratino šai savas dzīves pirmajā vakarā no visas sirds gri- )ēja dzīvot bez blēņām, kā bija mācījis Runājošais Circenis.
Buratino pārdod ābeci un nopērk biļeti uz leļļu teātri
Agri no rīta Buratino ielika ābeci somā un palēkdamies skrēja iz skolu.
Pa ceļam viņš pat aci nepameta uz veikalos izliktajiem gardu- niem — medū ceptiem magoņrausīšiem, saldiem pīrādziņiem un ociņos uzdurtiem ledus karameļu gailīšiem.
Viņš negribēja skatīties uz puikām, kas laida gaisā papīra ūķus…
Ielai pāri stūrēja svītrainais runcis Bazilio, ko varēja ķert iz astes. Taču Buratino atturējās arī no tā.
Jo tuvāk viņš nāca skolai, jo skaļāk turpat necik tālu Vidusjūras krastā spēlēja jautra mūzika.
— Pī-pī-pī, — pīkstēja fleite.
— La-la-la-la, — dziedāja vijole.
— Džiņ-džiņ, — šķindēja vara šķīvji.