Traktierī «Pie trim grunduļiem»
Buratino, lapsa Alise un runcis Bazilio nokāpa no kalna lejā un gāja, gāja — pa laukiem, pa vīna dārziem, caur pīniju birzi, izgāja pie jūras un atkal pagriezās no jūras projām caur to pašu birzi un vīna dārziem…
Pilsētiņa uz pakalna un saule, kas to apmirdzēja, palika te pa labi, te pa kreisi…
— Nav nemaz tik viegli nokļūt Muļķu Zemē, — lapsa Alise nopūzdamās runāja, — visas ķepas var nobrāzt…
Pievakarē viņi ieraudzīja ceļa malā vecu māju ar lēzenu jumtu un izkārtni virs durvīm:
Traktieris «Pie trim grunduļiem»
Traktiernieks izmetās viesiem pretim, norāva cepurīti no plikā paura un lūdza ienākt.
— Nebūtu par ļaunu iekost kaut vai sausu garoziņu, — lapsa teica.
— Kaut ar maizes garoziņu būtu pacienājuši, — runcis atbalsoja.
Viņi iegāja traktierī, apsēdās pie pavarda, kur uz iesmiem un pannām cepās gan šis, gan tas.
Lapsa laizījās vienā gabalā, runcis Bazilio salika ķepas uz galda, ūsaino purnu — uz ķepām un ar acīm ieurbās ēdienā.
— Ei, saimniek, — Buratino cienīgi uzsauca, — dodiet mums trīs maizes garoziņas…
Traktiernieks gandrīz vai apvēlās augšpēdus aiz brīnumiem, ka tādi cienījami viesi tik vien pasūta.
— Jautrais, asprātīgais Buratino ar jums joko, saimniek, — lapsa iegrudzinājās.
— Viņš joko, — noburkšķēja runcis.