Deivs nepiedalījās lielajā skrējienā uz,,Dausonu, kad Karmaks uzdūrās Bonanzas dzīslai. Deivs pats tolaik strādāja pie Mamona strauta. Viņš atrada zeltu pie Ma- mona strauta. Tajā ziemā, viņš izskaloja zeltu par astoņdesmit četriem tūkstošiem un nodalīja ar mietiņiem zemes gabalu, kas solīja nākamajā ziemā ienest pārsimt tūkstošu. Kad pienāca vasara un zeme atkusa, Deivs devās augšup pa Jukonu uz Dausonu, lai apskatītu Karmaka zemes gabalu. Tur viņš arī ieraudzīja Zelta Ausmu. Es atceros to nakti. Es to nekad neaizmirsīšu. Tas notika pilnīgi negaidot, un briesmīgi ir iedomāties, ka tāds spē- konis top nevarīgs kā bērns, tiklīdz uz viņu mīlīgi paskatās tāds trausls, blonds sieviešu kārtas radījums kā Zelta Ausma. Tas notika viņas tētiņa — vecā Viktora Sovē būdā. Kāds draugs bija paņēmis Deivu līdzi aprunāties par ciematu vietām pie Mamona strauta. Taču viņš runāja maz un nesaprotami. Es jums saku, Zelta Ausmas izskats vien sajauca Deivam prātus. Pēc Deiva aiziešanas vecais Viktors Sovē apgalvoja, ka ciemiņš bijis piedzēries. Un viņš tiešām bija piedzēries. Bet stiprais dzēriens, kas viņu bija apskurbinājis, bija Zelta Ausma.
Tas izšķīra visu, šis pirmais skatiens, ko Deivs uzmeta viņai. Pēc nedējas viņš nebrauca lejup pa Jukonu, kā bija nodomājis. Viņa palika mēnesi, divus mēnešus, visu vasaru. Bet mēs, kas bijām cietuši no viņas burvības, minējām, kas tur galu galā iznāks.