Verns nepazīst robežu un ar iztēli iekaro gaisu, zemi, ūdeni un uguni. Vulkāns — varenības, kaislību un dzīvības simbols — atbrīvo savus iekšējos spēkus varenā izvirdumā! Bet vulkāns dažkārt snauž; sargāsimies no tā atmodas.
Olivjē Dimā, Žila Verna biedrības prezidents
PIRMĀ DAĻA
I
TĒVOČA MANTOJUMS
1897. gada 18. martā pastnieks, kas apkalpoja Žaka Kartjē ielu Monreālā, divdesmit devītā numura pastkastītē iemeta Samijam Skima kungam adresētu vēstuli. Šajā vēstulē bija rakstīts:
«Advokāts Snibēns sūta sveicienus Samijam Skima kungam un lūdz viņu nekavējoties ierasties savā birojā sakarā ar kādu viņu interesējošu lietu.»
Kādēļ gan notārs vēlējās satikt Samiju Skima kungu? Skims, kā jau visi ļaudis Monreālā, viņu labi pazina. Tas bija lielisks vīrs, uzticams un piesardzīgs padomdevējs. Dzimis kanādietis, viņš vadīja labāko advokātu biroju pilsētā, to pašu, kas pirms sešdesmit gadiem bija slavenā advokāta Nika — īstajā vārdā Nikolā Sagamora — pārziņā. Viņš bija iejaukts briesmīgajā Morgaza lietā, kura sabiedrības uzmanību piesaistīja ap 1837. gadu.