Tad advokāts Snibēns iepazīstināja ar gubernatora vēstules saturu. Dousonā, Klondaikas galvaspilsētā, Žozija Lakosts ieradās 1897. gada sākumā ar visu zelta meklētājam nepieciešamo aprīkojumu. Pēc tam, kad 1896. gada jūlijā zelts tika atrasts Hanteras attekā Goldbotomā, šis Klondai- kas rajons nonāca uzmanības centrā. Nākamajā gadā arī Žozija Lakosts ieradās raktuvēs, uz kurām straumēm vien plūda zelta meklētāji. To mazumiņu naudas, kas viņam vēl bija atlicis, viņš gribēja ziedot zemes gabala iegādei, nešaubīdamies, ka tas nesīs peļņu. Pēc advokāta rīcībā esošās informācijas, viņa īpašumā nonāca 129. iecirknis, kas atradās pie Cetrdesmitjūdžu krika, kurš savukārt bija Jukonas atzars — liela Kanādas-Aļaskas ādere.
Tad advokāts Snibēns piebilda:
— Starp citu, šis zemes gabals vēl nav nesis visus tos labumus, ko gaidīja Žozija Lakosta kungs. Katrā gadījumā tas neliekas izsmelts, un var gadīties, ka jūsu tēvocis būtu guvis cerēto peļņu. Bet kādām gan briesmām sevi nepakļauj nelaimīgie emigranti šajā tālajā reģionā: stindzinošs sals ziemā, ļaunas slimības, nelaimes, kas noved tos kapā, un cik daudzi no turienes atgriežas vēl nabagāki, nekā turp devušies!