Mišela Verna pārveidojumi
Mišels Verns pārraksta romānu un uzskata par nepieciešamu — aiz antiklerikālisma? — aizstāt žēlsirdīgās māsas ar divām burvīgām māsīcām, kas kļuvušas par zelta meklētājām un tinas ap abiem varoņiem līdz pat laimīgām dubult- laulībām! No skarba un vīrišķīga piedzīvojumu romāna ar simboliskiem meklējumiem tas kļūst par sentimentālu vode- viļu… Lai piešķirtu gleznieciskumu un komiskumu, Mišels Verns māsīcai Žannai blakus noliek grotesku personāžu Patriku Ričardsonu, cirkus stiprinieku, kas savu kundzi vienmēr sauc par «Žana kungu», nespēdams zeltrača biksēs iedomāties sievieti! Par kroni visam Neluto, cēlais indiānis, kas pavada karavānu uz noslēpumaino Zelta vulkānu, tiek padarīts smieklīgs kā normandiešu zemnieka karikatūra:
«Re!… Re!… Dūmi!» viņš sauca.
Bet tūdaļ nožēloja tik drosmīgu apgalvojumu.
«Vai arī mākonis.»
Un, brīdi padomājis, piebilda: «Vai arī putns!»
Ceļvedis padomāja vēl. Dūmi, mākonis, putns… Vai viņš jau bija izsmēlis savu hipotēžu krājumu?… /../
«Vai itin nekas!» indiānis nobeidza.[3]
Šī asredzīgā indiāņa necienīgā interpretāciju kaskāde aizstāj Verna kodolīgumu:
Migla izklīda un atskanēja Neluto sauciens:
«Lūk… lūk… dūmi!…»